PAR AUDZĒJU
Kas ir audzējs?
Audzējs ir nekontrolējama un neierobežota šūnu vairošanās un augšana ārpus
normas robežām. Nekontrolējama šūnu augšana sākas, ja normālas ķermeņa
šūnas uzbūve pastāvīgi un ilgstoši tiek mainīta; arī tad, ja notiek mutācija ar
nepareizu gēnu regulāciju, attīstās patoloģiska ļaundabīga šūna, kas izraisa
nekontrolējamu šūnu vairošanos.
Audzējus iedala labdabīgos un ļaundabīgos
Kādi ir labdabīgi audzēji?
• Aug lēni, atbīdot apkārtējos audus, bet neieaugot tajos.
• Bieži tos ietver kapsula, tāpēc operējot tie viegli izlobāmi.
• Tie neveido metastāzes un nemēdz būt jauni slimības uzliesmojumi.
• Spēj ieaugt apkārtējos audos (medicīnā to sauc par invāziju).
• Nelabvēlīgi ietekmē organisma vielmaiņu, novājina organismu, tāpēc cilvēks
var strauji novājēt.
• Spēj veidot metastāzes.
• Spēj veidot recidīvus, kas nozīmē vēža atgriešanos pacientam, kas pēc
iepriekšējās ārstēšanās bija skaitījies vesels
Kas ir metastāzes?
Metastāžu veidošanās jeb metastazēšanās ir ļaundabīgo šūnu izplatīšanās
(diseminācija) no audzēja sākotnējās atrašanās vietas uz citām ķermeņa
vietām. Metastazēšanās var noritēt dažādos veidos: caur limfātisko sistēmu,
asinīm, tiešā veidā vai citādi.
Kas izraisa vēzi?
Kaut arī zinātniskos pētījumos pierādīti vairāki veidi, kā rodas vēzis, tomēr
joprojām vēža izcelsmes mehānismi pagaidām nav līdz galam izzināti. Mediķi
skaidro, ka šūnu neapturamu vairošanos un augšanu var izraisīt dažādi
faktori: spēcīgi emocionāli un fiziski satricinājumi, hroniskas slimības, nelabvēlīgi
ārējās vides apstākļi. Tāpat vēzi izraisīt vai to veicināt var smēķēšana, alkohola
lietošana, nesabalansēts uzturs, stress
Kādi ir vēža ārstēšanas veidi?
Diagnozi «vēzis» un slimības stadiju izskata īpašā ārstu konsilijā — onkokonsilijā,
kur lēmumu par ārstēšanas taktiku pieņem vairāki speciālisti kopā: onkologs
ķīmijterapeits, ķirurgs un staru terapeits.
9
PAR AUDZĒJU
Ir vairāki vēža ārstēšanas veidi.
• Ārstēšanas veidu, kad medikamentu aktīvās vielas caur asinsriti sasniedz
visas ķermeņa daļas, sauc par sistēmisku terapiju. Un ķīmijterapija pieder pie
sistēmiskas terapijas.
• Staru terapiju un ķirurģisku operāciju sauc par lokālu terapiju.
Šos ārstēšanas veidus var kombinēt. Apsverot vēža veidu, lielumu un slimības
stadiju, onkokonsilijs lemj par piemērotāko ārstēšanas veidu katrā konkrētā
gadījumā.
Kas jāzina pirms ārstēšanas?
jādodas uz konsultāciju pie onkologa ķīmijterapeita. Ārsts apskates laikā ievāks
ziņas par jūsu veselības stāvokli, par citām slimībām.
Piemēram, jums jāinformē ārsts, ja esat sirds slimnieks, ja iepriekš jums
bijusi kāda nopietna sirdsdarbības problēma. Lai ārsts varētu izvēlēties jums
piemērotāko ķīmijterapijas līdzekli, būs jāveic sirds pārbaude (EKG, EhoKG u.c.).
Ārsts jūs informēs par iespējamajām ķīmijterapijas blakusparādībām.
Jūs droši varat uzdot dažādus jautājumus.
Ja kaut kas nav saprotams, vaicājiet atkārtoti.
Katrā slimnīcā ir īpašas veidlapas, kur pacients ar parakstu apliecina, ka
saprot stāstīto un ka piekrīt ķīmijterapijai. Arī jums, iespējams, būs jāparaksta
šāda veidlapa.
Kas ir ķīmijterapija?
Ķīmijterapijā izmanto spēcīgas iedarbības ķīmiskus preparātus — pretvēža
medikamentus. Ķīmijterapijas preparāti tiek ievadīti asinsritē, tāpēc medikamentu
aktīvās vielas caur asinsriti sasniedz gandrīz visas ķermeņa daļas. Ķīmijterapijas
medikamenti iznīcina un bojā vēža šūnas, lai tās vairs nevarētu dalīties un augt.
Ir vairāk nekā 50 pretvēža medikamentu. Terapijas kursam ārsts var izvēlēties
vai nu vienu medikamentu, vai arī vairākus medikamentus — tad to sauc
par poliķīmijterapiju.
Kāpēc vajadzīga ķīmijterapija?
Ārstēšanas mērķis atkarīgs no audzēja veida, lieluma, no tā atrašanās vietas
(lokalizācijas), arī no tā, vai ir konstatētas metastāzes.
Ķīmijterapijas kurss vajadzīgs vairāku iemeslu dēļ.
• Lai iznīcinātu iespējami vairāk audzēja šūnu. Piemēram, tādu audzēju gadījumā
kā limfoma vai seminomas audzēja šūnas ar ķīmijterapiju var iznīcināt pilnībā.
• Lai mazinātu iespējamo risku, ka vēzis var atgriezties. Jo, pat ja vēzis ir
izoperēts, ļaundabīgā audzēja šūnas var atrasties tuvējos audos vai citviet
organismā, šīs šūnas ar aci nav redzamas, bet tās atrodas organismā un ir
par mazu, lai tās atklātu ar parastām izmeklējumu metodēm. Šādā gadījumā
ķīmijterapijas medikamentu ievada profilaktiski, lai nogalinātu šūnas,
kas varētu būt ķermenī. To sauc par profilaktisku vai papildu (adjuvantu)
ķīmijterapiju, ko parasti veic pēc operācijas.
• Lai samazinātu audzēja apjomu pirms ķirurģiskas iejaukšanās vai apstarošanas.
To sauc par neoadjuvantu ķīmijterapiju.
• Lai kontrolētu audzēja augšanu. Ir gadījumi, kad ķīmijterapija pilnībā nevar
iznīcināt visas audzēja šūnas, bet var tā attīstību apturēt uz nenoteiktu laiku.
To sauc par paliatīvu ķīmijterapiju.
• Lai atvieglotu vēža radītos simptomus, jo ķīmijterapija samazina audzēja
izraisītus simptomus (piemēram, sāpes).
Kā iedarbojas ķīmijterapija?
Lai izprastu ķīmijterapijas iedarbību, svarīgi zināt, ka normālās, veselās šūnas
dalās, vairojas iepriekš noteiktā, kontrolētā kārtībā, turpretim vēža šūnas vairojas
nekontrolēti. Kad vēža šūna nonāk kontaktā ar normālo šūnu, tā iegūst pārsvaru un
daudzkārtīgi kopē pati sevi. Ķīmijterapija šo augšanas un vairošanās procesu kavē.
Ķīmijterapijas medikamenti var ietekmēt arī normālas šūnas, kas aug un dalās ātri.
Bojājumi normālajās šūnās var izraisīt ķīmijterapijas blakusparādības, kas parasti ir
īslaicīgas, jo pēc ārstēšanas kursa veselās šūnas aug un atgriežas normālā stāvoklī
Kādas ir ķīmijterapijas devas?
Katram pacientam medikamenta deva tiek aprēķināta individuāli pēc
ķermeņa svara un auguma garuma attiecības, ko izsaka kvadrātmetros.
Katram medikamentam un audzēja veidam ir starptautiski noteikta deva
(parasti miligramos) uz ķermeņa kvadrātmetru (m2).
Kāda ir ārstēšanas kārtība?
Ķīmijterapiju parasti plāno atkārtotu kursu veidā. Var būt dažādas ārstēšanas
shēmas (skatīt zemāk). Starp ķīmijterapijas kursiem ir atpūtas periods, kad
pacients zāles nesaņem. Atpūtas periodā atjaunojas veselie audi, pacients
atgūst spēkus. Parasti pacients šo laiku pavada ārpus stacionāra — mājās.
Ķīmijterapijas kursu skaits var atšķirties: četri, seši, astoņi vai vairāk.
Cik ilga būs ārstēšana?
Ārstēšanas ilgums būs atkarīgs no ķīmijterapijas paveida, proti, vai tā ir
profilaktiska vai paliatīva.
Ja tā ir profilaktiska ķīmijterapija, tad kursu skaits būs zināms jau ārstēšanas
sākumā; ārstēšanās laiks — vidēji seši mēneši.
Ja tā ir paliatīva ķīmijterapija, tad ārstēšanās ilgums būs atkarīgs no
audzēja atbildes reakcijas un pacienta pašsajūtas. Piemēram, cik ātri audzējs
samazināsies, kādi būs analīžu rezultāti utt. Ārstēšanās var ilgt arī vairāk par
sešiem mēnešiem.
Kā zināt, vai ķīmijterapija iedarbojas?
Ārsts jūs nosūtīs uz kontroles izmeklējumiem: tie var būt plaušu rentgens,
vēdera ultrasonogrāfija, datortomogrāfija (DT), magnētiskā rezonanse (MR) un
citi. Nepieciešamos izmeklējumus nosaka, ņemot vērā to, kuros orgānos atrodas
izvērtējamais bojājums. Izmeklējumi nenotiek pēc katra kursa, bet ar laika atstarpi.
Piemēram, lai izvērtētu audzēja atbildes reakciju uz ķīmijterapiju, datortomogrāfijas
izmeklējumu nevajadzētu veikt ātrāk kā divus mēnešus pēc ķīmijterapijas, jo divi
mēneši ir laiks, kas nepieciešams, lai izmaiņas varētu kritiski novērtēt.
Kāpēc mans ķīmijterapijas plāns ir mainīts?
Pirms katras ķīmijterapijas medikamentu ievades pacientam tiek ņemtas
asinsanalīzes. Ja tajās konstatē izmaiņas, piemēram, maz leikocītu (balto asins
šūnu jeb asinsķermenīšu), tad medikamentu ievadi ārsts var atlikt par dažām
vai vairākām dienām. Izvērtējot analīžu rezultātus un jūsu veselības stāvokli,
ārsts var izrakstīt zāles asins sastāva uzlabošanai vai samazināt ķīmijterapijas
medikamenta devu, vai palielināt atpūtas dienu skaitu starp ķīmijterapijas
kursiem.
Kādi ir ķīmijterapijas medikamenta ievadīšanas veidi?
Ķīmijterapijas medikamenta ievades un lietošanas paņēmiens ir atkarīgs no
audzēja veida un zālēm, kādas iespējams izmantot ārstēšanā.
Visbiežākie ķīmijterapijas medikamenta ievades un lietošanas veidi:
• perorāli jeb iekšķīgi — tabletēs, kapsulās;
• intravenozas vienmomenta injekcijas (bolus) veidā — zāles dažās minūtēs ar
šļirci un adatu ievada vēnā;
• intravenozas infūzijas veidā — medikamentu vairākās stundās ievada vēnā,
izmantojot sistēmu vai īpašu ievades iekārtu.
Kas jāzina, ja ķīmijterapijas zāles paredzēts ievadīt vēnā?
Ja zāles paredzēts ievadīt perifērā vēnā, tad svarīgi, lai vēnas būtu labi
pieejamas. Dažu pacientu vēnas nav piemērotas ķīmijterapijas medikamentu
ievadīšanai. Iemesli tam var būt dažādi, piemēram, ja pacientam ir apakšdelmu
tūska vai ir liekais svars, vai vēnas ir trauslas, jo iepriekš ilgstoši ievadītas
ķīmijterapijas zāles.
Ja vēnu stāvoklis nav labs, var rasties nopietnas blakusparādības, piemēram,
ķīmijterapijas medikaments nevis ieplūst asinsvadā, bet apkārtējos audos, radot
nopietnas blakusparādības, smagākos gadījumos pat audu atmiršanu.
Lai no šādiem riskiem izvairītos, māsa, pirmo reizi apskatot pacientu, noteiks,
vai pacienta vēnu stāvoklis atbilst ķīmijterapijas medikamentu ievadei.
Kas ir intravenozais ports?
Intravenozais ports ir ierīce, kas paredzēta drošai ķīmijterapijas medikamentu
ievadei vēnā (1. attēls).
Ierīci implantē zemādā, un tā tur var palikt piecus gadus. Ierīce ir labs veids, kā
izvairīties no atkārtotu injekciju radītā diskomforta, jo pirms katras medikamentu
ievades reizes nav jādur vēnā.
Kā ievieto un kam izmanto intravenozo portu?
Ierīces ievietošana ir ķirurģiska procedūra, ko veic operāciju zālē. Lai ierīci
ievietotu zemādā, konkrēto ķermeņa daļu atsāpina (ar lokālo anestēziju). Zemādā
ievietoto ierīci izmanto ne tikai ķīmijterapijas medikamentu ievadīšanai, bet arī
asins paraugu ņemšanai, atkārtotai medikamentu ievadīšanai un asins preparātu
pārliešanai
Vai intravenozais ports mainīs manu ierasto dzīvesveidu?
Ierīce nemaina ierasto dzīvesveidu. Vieta, kur atrodas ierīce, nav sāpīga, to nevar
pamanīt, uz ādas paliek tikai nelielas rētas, kas ar laiku vairs nav redzamas. Ierīce
neierobežo nedz kustības medikamentu ievades laikā, nedz personīgās higiēnas
procedūras — drīkst iet gan vannā, gan dušā.
Ja jums ir intravenozais ports, jūs dzīvojat ierastu dzīvi, jūsu aktivitātes
netiek ierobežotas un tikai veselības stāvokļa pārmaiņas var ietekmēt
jūsu dzīves ritmu, bet tās nekādā gadījumā nebūs saistītas ar zemādā
ievietoto ierīci.
Kur notiks ķīmijterapijas procedūras?
Lielākajai daļai pacientu ķīmijterapijas procedūras notiek dienas stacionārā.
Slimnīcā parasti paliek tikai tie pacienti, kas dzīvo tālu no ārstniecības iestādes,
vai pacienti, kam ir nopietnas blakusslimības, kas ķīmijterapijas ievades laikā
pastiprināti jāuzrauga.
Vai ķīmijterapijas kursa laikā varu lietot citus medikamentus?
Tā kā daži no medikamentiem var traucēt ķīmijterapijas iedarbībai, jums
noteikti ārstam jāizstāsta par visām zālēm, ko lietojat vai grasāties lietot, pat par
vitamīniem un augu valsts preparātiem. Vislabāk šos medikamentus paņemt
līdzi uz vizīti vai uz slimnīcu un parādīt ārstam.
Vai ķīmijterapijas kursa laikā drīkstēšu vakcinēties?
Par vakcinēšanos ieteicams konsultēties ar ārstu. Ķīmijterapijas kursa laikā jūs
nedrīkstat vakcinēties ar dzīvu vīrusu vakcīnām, bet drīkstat vakcinēties pret
gripu, vīrusa hepatītiem, tomēr vislabāk pirms tam konsultēties ar ārstu.
Kādas ir ķīmijterapijas blakusparādības un komplikācijas?
Tā kā ķīmijterapijas preparāti iedarbojas gan uz vēža šūnām, gan veselajām
šūnām, ir iespējamas nepatīkamas blakusparādības. Pārsvarā tiek skartas
šūnas, kas aktīvi dalās: kaulu smadzeņu šūnas, dzimumšūnas, kuņģa—zarnu
trakta epitēlijšūnas. Ķīmijterapijas toksiskā iedarbība var skart visas organisma
sistēmas. Tomēr blakusparādības ir individuālas, dažiem cilvēkiem var nebūt
nevienas, bet citiem — daudzas.
Dažādi ķīmijterapijas medikamenti izraisa atšķirīgas blakusparādības.
Ārsts zina par blakusparādībām, kādas ir katram konkrētam medikamentam.
Lielākoties tās ir izpētītas un ir zināms, kā ar tām labāk cīnīties.
Noskaidrojiet, kādas blakusparādības, iespējams, sagaida jūs. Mūsdienās
ir daudz medikamentu, kas novērš ķīmijterapijas radītās blakusparādības vai
vismaz mazina to izpausmes smagumu.
Ja rodas jautājumi vai problēmas, konsultējieties ar ārstu vai ķīmijterapijas
māsu.
Kā iedala ķīmijterapijas blakusparādības?
Akūtās blakusparādības — parādās medikamenta ievades laikā vai neilgi pēc
tam, piemēram, alerģiska reakcija (skatīt xx. lpp.).
Agrīnās blakusparādības — parādās 1—2 dienas pēc ķīmijterapijas medikamenta
ievades:
• slikta dūša (skatīt xx. lpp.),
• vemšana (skatīt xx. lpp.),
• zems asinsspiediens (skatīt xx. lpp.),
• drudzis (skatīt xx. lpp.),
• paaugstināta ķermeņa temperatūra,
• anafilakse (smaga alerģiska reakcija; skatīt xx. lpp.),
• stomatīts (mutes dobuma iekaisums; skatīt xx. lpp.),
• akūta nieru mazspēja (ir retāka vajadzība doties uz tualeti mazajās darīšanās,
uz tualeti negribas vispār, var būt tūskainība, citas pazīmes; skatīt xx. lpp.).
Svarīgi!
Ja jums parādās kāda no ķīmijterapijas blakusparādībām,
tas nav rādītājs vēža ārstēšanas norisei. Arī smagu
blakusparādību gadījumā ārstēšanas rezultāts var būt labs.
Neklausieties nespeciālistu padomos!
Turpiniet ārstēšanos!
17
PAR ķīmijterapijas blakusparādībām
Vēlīnās blakusparādības — parādās pēc divām vai vairākām dienām, pat
vairākus gadus pēc ķīmijterapijas kursiem:
• sirds un asinsvadu mazspēja (kardiomiopātija, kreisā kambara mazspēja, aritmija;
skatīt xx. lpp.),
• neirotoksicitāte (skatīt xx. lpp.),
• flebīti (vēnu iekaisums),
• alopēcija (matu izkrišana; skatīt xx. lpp.),
• aknu mazspēja (skatīt xx. lpp.),
• ādas pigmentācija (skatīt xx. lpp.),
• impotence (skatīt xx. lpp.),
• stomatīts (mutes dobuma iekaisums; skatīt xx. lpp.),
• kaulu smadzeņu nomākums (skatīt xx. lpp.),
• amenoreja (nav menstruāciju; skatīt xx. lpp.),
• dehidratācija (organisma atūdeņošanās; skatīt xx. lpp.),
• caureja (skatīt xx. lpp.),
• aizcietējums (skatīt xx. lpp.) u.c.
Kā ķīmijterapija maina asins sastāvu?
Ķīmijterapija iespaido asins šūnu daudzumu. Asinsrades process norit kaulu
smadzenēs, kas pieaugušam cilvēkam atrodas ribās, iegurņa kaulos, krūšu kaulā,
muguras skriemeļos. Kaulu smadzenes ražo asins šūnas: sarkanās asins šūnas
(eritrocītus), baltās asins šūnas (leikocītus) un asins plātnītes (trombocītus).
Asins sastāvdaļas nodrošina dažādu vielu transportu organismā, imunitāti, kā
arī atbild par asins recēšanas funkciju. Piemēram, eritrocīti katrai ķermeņa šūnai
piegādā skābekli, trombocīti piedalās asins recēšanas procesā. Tā kā asins šūnu
daudzums pēc ķīmijterapijas var mainīties, pirms katra ķīmijterapijas kursa jums
tiks ņemta asinsanalīze (pilna asinsaina un bioķīmijas analīzes), lai būtu pārliecība,
ka asins sastāvs atbilst normai un ka droši var ievadīt ķīmijterapijas medikamentus.
Visbiežākās blakusparādības, kas saistītas ar asins šūnu skaita samazinājumu:
• infekcija,
• anēmija (mazasinība),
• asiņošana.
Kas liecina par infekciju?
Kopējais balto asins šūnu skaits sastāv no daudzu citu balto asins šūnu
apakšgrupām (neitrofilie leikocīti, limfocīti u.c.). Galvenā to pamatfunkcija ir
cīņa pret infekcijām. Balto asins šūnu skaits 7—14 dienas pēc ķīmijterapijas
zāļu saņemšanas strauji var sarukt, tāpēc organisms vieglāk var inficēties un
veseļošanās var būt ilgāka. Ar pienācīgu nopietnību vērojiet sava veselības
stāvokļa izmaiņas. Ievērojiet ārsta norādījumus!
Kas ir febrila neitropēnija?
Ļoti nopietns stāvoklis var rasties, ja attīstās tā sauktā febrilā neitropēnija:
ķermeņa temperatūra paaugstinās virs 38,5 °C (vai divos secīgos nolasījumos
divu stundu laikā ķermeņa temperatūra ir virs 38 °C) un absolūtais neitrofilo
leikocītu skaits (šis rādītājs redzams asinsanalīžu rezultātos) ir zem normas.
Ja jums ir augsta ķermeņa temperatūra, drudzis, gripai līdzīgs stāvoklis, kakla
sāpes, mutes gļotādas čūliņas, asiņaina caureja, obligāti jāveic pilnas asinsainas
analīze. Asinsanalīžu rezultātus izvērtēs ģimenes ārsts un nepieciešamības
gadījumā sazināsies ar speciālistu. Ja analīzēs konstatēts leikocītu (balto
asins šūnu) skaita izteikts samazinājums, tad jāsazinās ar iestādi, kur saņemat
ķīmijterapijas medikamentus. Šādas izmaiņas asins analīzē var ietekmēt jūsu
vispārējo stāvokli, izraisīt smagas bakteriālas un vīrusu infekcijas, kas var būt
dzīvībai bīstamas.
Ja analīzēs tiks apstiprināta febrila neitropēnija, ārsts var izrakstīt īpašus
medikamentus — granulocītu koloniju stimulējošos faktorus (tās ir olbaltumvielas,
kas stimulē balto asins šūnu augšanu). Ja radīsies aizdomas par infekciju, ārsts
parakstīs arī antibiotiku kursu.
Kā izvairīties no infekcijas?
Vēlams izvairīties no cilvēkiem, kas ir slimi ar kādu vīrusa infekciju, piemēram,
vējbakām, it īpaši, ja tās nav pārslimotas bērnībā.
• Svarīgi rūpēties par personīgo higiēnu, mazgāt rokas (gan pirms, gan pēc
tualetes apmeklējuma, ēdiena gatavošanas, ēšanas).
• Katru dienu iet dušā vai vannā, regulāri mainīt dvieļus un gultasveļu.
• Sekot līdzi mutes dobuma stāvoklim.
• Jācenšas nesaskrāpēt, nesagriezt ādu. Ja tomēr tā gadās, tad brūce jāizskalo
ar siltu ūdeni un jāuzliek sterils pārsējs.
• Arī šķidra vēdera izeja un izsitumi var būt infekcijas simptomi, tāpēc svarīgi
nekavējoties par to informēt ģimenes ārstu.
Kā rodas anēmija?
Eritrocīti jeb sarkanās asins šūnas ir specializētas šūnas, kuru galvenā funkcija
ir skābekļa pārnešana no plaušām uz audiem un skābekļa dioksīda aiznešana
no audiem uz plaušām. Eritrocīti satur olbaltumvielu, ko sauc par hemoglobīnu,
kas skābekli iznēsā pa visu ķermeni. Ja hemoglobīna līmenis ir zemāks par
noteikto normu, tad rodas sūdzības, kas saistītas ar audu hipoksiju (tas ir stāvoklis,
kad skābekļa piegāde audiem ir samazināta). Hipoksijas pazīmes: ādas bālums,
nogurums, elpas trūkums pat tad, ja slodze ir niecīga. Vēlams ēst produktus, kas
bagāti ar dzelzi: sarkano gaļu, aknas, zivis, olas, zaļo lapu dārzeņus. Ja nepieciešams,
tad papildus jālieto preparāti, kas satur dzelzi. Ja hemoglobīna līmenis ir ļoti zems,
intravenozi tiek pārlieta eritrocītu masa (notiek asins pārliešana).
Cits veids, kā palielināt eritrocītu skaitu, ir organismā ievadīt eritropoetīnu,
vielu, kas liek kaulu smadzenēm pastiprināti ražot eritrocītus. Latvijā šāda veida
medikaments onkoloģiskiem pacientiem nav apstiprināts kompensējamo
medikamentu sarakstā (šī informācija aktuāla 2015. gada septembrī).
Kāpēc var rasties asiņošana un zilumi?
Trombocīti palīdz ķermenim veidot asins recekli un apstādināt asiņošanu.
Parasti ķīmijterapijas medikamenti maz ietekmē trombocītus. Bet, ja pamanāt, ka
biežāk asiņo deguns vai gļotādas, izstāstiet par to ārstam. Ļoti reti uz ķermeņa
ādas var parādīties sīkas sārtu pleķīšu grupas. Visas šīs sūdzības var norādīt
uz to, ka trombocītu līmenis asinīs ir zems. Šādā gadījumā var būt jāpārtrauc
lietot medikamentus, kas samazina trombocītu skaitu, piemēram, aspirīnu, līdz
ārsts atļaus to atkal lietot. Ja trombocītu līmenis ir ļoti zems, stacionārā notiek
trombocītu masas pārliešana.
Lai mazinātu asiņošanas risku:
• centieties nesavainoties (kad strādājat dārzā vai mazgājat asus priekšmetus,
uzvelciet cimdus),
• lietojiet mīkstu zobu suku,
• īpaši uzmanieties, ja aktīvi sportojat.
Kā ķīmijterapija ietekmē kuņģa—zarnu traktu?
Daži ķīmijterapijas medikamenti var iespaidot gremošanas trakta sistēmu,
visbiežāk izraisot šādas sūdzības:
• jutīgs, iekaisis, sauss mutes dobums,
• garšas izmaiņas,
• slikta dūša, vemšana,
• apetītes izmaiņas,
• aizcietējumi vai šķidra vēdera izeja.
Ko darīt, ja iekaisusi mute?
Ķīmijterapijas kursa laikā mutes dobuma gļotāda var kļūt jutīga, sāpīga un
kļūt par ieejas vārtiem infekcijai. Parasti šādas sūdzības parādās 7—10 dienas
pēc ķīmijterapijas medikamentu ievades. Ir svarīgi mutes dobumu uzturēt tīru
un veselīgu.
• Jādzer daudz šķidruma, lai mutes dobums būtu mitrs un svaigs.
• Mute jāskalo ar speciālu līdzekli. Pajautājiet savam ārstam, higiēnistam vai
stomatologam, kāds mutes skalošanas līdzeklis būtu piemērotāks jums.
• Zobi regulāri jātīra ar mīkstu zobu suku un zobu pastu, kuras sastāvā ir fluors.
Ja pats zobus nevarat iztīrīt, tas jādara kādam citam cilvēkam, tad ērtākai
lietošanai piemērotas bērnu zobu sukas.
• Zobu protēzes jātīra pēc ēšanas un arī pēc naktsmiera.
• Pirms zobu labošanas obligāti jānodod pilna asinsainas analīze.
• Lūpas jāmitrina ar lūpu balzamu, priekšroku dodot iespējami dabiskam.
Ko darīt, ja ir garšas un smaržas izmaiņas?
Dažreiz pēc ķīmijterapijas zāļu ievades cilvēkiem mainās garša vai oža.
Mutē var būt metāliska garša. Šīs pārmaiņas ir īslaicīgas. Pēc pāris mēnešiem
atgriežas normālas sajūtas. Ja nepatīkamā garša rodas tieši ķīmijterapijas zāļu
ievades laikā, tad līdzēs aromātiskas, saldas konfektes sūkāšana.
Ko darīt, ja ir slikta dūša un vemšana?
Slikta dūša un vemšana nav pēc visu ķīmijterapijas medikamentu lietošanas,
kaut arī cilvēki tā domā. Ir zināms, kurš medikaments bieži izraisa vemšanu
un kurš praktiski nekad nerada šādas sūdzības. Turklāt katrs cilvēks reaģē
individuāli, viena un tā pati zāļu kombinācija vienam cilvēkam izraisa sliktu
dūšu, bet citam nav nekādu sūdzību. Pirms ķīmijterapijas zāļu ievades ārsts
izraksta speciālus medikamentus (antiemētiķus; tablešu formā vai injicējamus
vēnā), kas mazina sliktu dūšu un vemšanu. Ja slikta dūša un vemšana turpinās
arī pēc speciālo medikamentu lietošanas, par to obligāti pastāstiet ārstam
vai māsai, lai tiktu izrakstīti papildu antiemētiķi. Dažiem cilvēkiem palīdz
ingvers, meditācija, dziļa elpošana un relaksācijas vingrinājumi.
Noteikti jānovērš ar medikamentiem nesaistīti sliktas dūšas izraisītājfaktori.
• Jānovērš kairinoša produktu smarža, nepatīkamas smakas.
• Jānodrošina miers.
• Jāēd nelielām porcijām, viegls ēdiens.
• Nav ieteicams ēst produktus, kas jums mēdz izraisīt sliktu dūšu.
Ļoti būtiski novērst sliktu dūšu un vemšanu, kuras iemesls ir kāda cita slimība
vai ar ķīmijterapiju nesaistītu medikamentu lietošana.
• Ja jums ir klepus, kas veicina vemšanu, jālieto pretklepus līdzekļi.
• Ja jums ir gastrīts, lietojiet medikamentus, kas novērš barības atvilni un
dedzināšanu (H2 receptoru antagonisti, protonu sūkņu inhibitori).
• Ja jums ir aizcietējumi, lietojiet vēdera izeju stimulējošus līdzekļus (laksatīvus),
ēdiet šķiedrvielām bagātu pārtiku, piemēram, plūmes.
Ir arī citas slimības un medikamenti, kas var būt sliktas dūšas un vemšanas
izraisītāji. Ar ārstu saskaņojiet visu jums iepriekš izrakstīto medikamentu
lietošanu, izstāstiet par citām slimībām. Tas var būt svarīgi, lai noskaidrotu
patieso sliktās dūšas un vemšanas iemeslu.
Kā pārvarēt apetītes zudumu?
Ķīmijterapijas kursa laikā var rasties apetītes trūkums, tomēr jācenšas daudz
dzert — vismaz 10 glāzes dienā — un ir arī jāēd.
• Lēnām, caur salmiņu mēģiniet dzert tīru, vēsu ūdeni.
• Atsvaidzinoši ir gāzētie dzērieni vai ūdens ar citronu vai ingveru, vai zaļā tēja.
• Nedzeriet stipru kafiju, tā var veicināt slāpes.
• Ēdiet bieži un mazām porcijām. Uzkodiet starp ēdienreizēm. Jūs drīkstat ēst
visu, kas kārojas.
• Ēdiet lēnām, kārtīgi sakošļājot.
• Pēc ēšanas nevajag gulēt, bet mierīgi atpūsties pussēdus.
• Vakarā pēc ķīmijterapijas ievadīšanas ēdiet vieglas vakariņas.
Kā novērst šķidru vēdera izeju un aizcietējumus?
Šķidra vēdera izeja vai aizcietējumi ir blakusparādības tikai no dažiem
ķīmijterapijas medikamentiem.
Svarīgi!
Nenodarbojieties ar pašārstēšanos, neatceliet un nemainiet
zāļu devas vai lietošanas biežumu, iepriekš nekonsultējoties
ar ģimenes ārstu. Tas ir svarīgi jūsu veselībai!
Nav neviena standarta medikamenta, ko izmantotu vienmēr, lai novērstu
šķidru vēdera izeju vai aizcietējumus.
Svarīgi ir dzert daudz šķidruma. Ja rodas vēlme iet uz tualeti lielajās darīšanās,
tas jādara nekavējoties. Nedrīkst ciesties!
Ja rodas aizcietējumi vai šķidra vēdera izeja, informējiet par to ģimenes ārstu —
viņš izrakstīs atbilstīgus medikamentus.
Kā mazināt vieglus aizcietējumus?
Palieliniet šķiedrvielu daudzumu uzturā (dārzeņi, augļi, graudu maize,
graudaugu izstrādājumi, žāvētas plūmes, kukurūza, pupiņas, klijas, kviešu
dīgsti, mieži u.c.).
• Izdzertā ūdens daudzumu palieliniet līdz 2—3 litriem dienā.
• Regulāri — vismaz 30 minūtes ik dienas — nodarbojieties ar fiziskām
aktivitātēm (pastaigas, peldēšana, skriešana u.c.).
Ko darīt, ja ir šķidra vēdera izeja?
• Ēdiet produktus, kuru sastāvā nav daudz šķiedrvielu (baltmaize,
nogatavojušies banāni, rīsi, makaroni, nomizoti augļi, jogurts, tvaicēti dārzeņi,
vistas gaļa, zivis u.c.).
• Izvairieties no šķiedrvielām bagātiem ēdieniem (pupas, pilngraudu maize,
dārzeņi, sēklas, rieksti, popkorns, žāvēti augļi).
• Izvairieties no karstiem un aukstiem dzērieniem.
• Nedzeriet kafiju, alkoholiskus dzērienus, neēdiet saldumus.
• Nelietojiet asas garšvielas.
• Atsakieties no piena un piena produktiem, arī no saldējuma.
Kā ķīmijterapija var ietekmēt ādu un nagus?
Pēc dažu ķīmijterapijas medikamentu ievades āda var kļūt sausa, jutīga,
apsārtusi, pēc citu — var iekaist plaukstu un pēdu āda. Ja rodas šādas sūdzības,
informējiet savu ārstu.
No dažiem ķīmijterapijas medikamentiem var bojāties nagi: tie kļūst tumšāki,
trauslāki, rodas baltas līnijas, naga virsma var kļūt nelīdzena. Šādas izmaiņas
notiek ārstēšanas kursa beigās vai dažus mēnešus vēlāk. Pēc tam nagi ataug
tādi paši kā iepriekš.
Daži ķīmijterapijas medikamenti pēc ievades vēnā var izveidot tumšas līnijas
pa vēnas gaitu. Citi medikamenti var izraisīt iekaisuma reakciju injekcijas vietā
vai pa vēnas gaitu. Tumšās līnijas parasti neizzūd, bet iekaisuma reakcijai
vajadzētu izzust drīz pēc ārstēšanas kursa.
Kā uzlabot ādas stāvokli?
• Izmantojiet labu ādas krēmu, kas mazina ādas sausumu un jutīgumu.
• Ārstēšanas kursa laikā un vairākus mēnešus pēc tam āda var būt jutīgāka pret
sauli, apdegt ātrāk. Laikposmā no plkst. 10.00 līdz 15.00 mēģiniet palikt ēnā.
• Valkājiet cepuri ar platām malām.
• Nēsājiet saulesbrilles, kas 100 % bloķē ultravioleto starojumu.
• Valkājiet vaļīgu, nepiegulošu apģērbu, kas nav no sintētiska auduma.
• Ikreiz, kad pavadāt laiku saulē, lietojiet pretapdeguma sauļošanās krēmu.
Uz ādas tas jāuzklāj vismaz pusstundu pirms došanās saulē.
Kā ķīmijterapija ietekmē matus?
Matu izkrišana (alopēcija) ir bieža ķīmijterapijas blakusparādība, bet ne visi
medikamenti izraisa pilnīgu matu izkrišanu. Daži ķīmijterapijas medikamenti
izraisa tikai matu trauslumu un pastiprina izkrišanu, tāpēc mati var kļūt ļoti
plāni. Matu izkrišana var būt ļoti traucējoša, tomēr tas vienmēr ir īslaicīgs
process un mati atkal ataug. Dažreiz mati var ataugt citā krāsā un tekstūrā.
Mati ne vienmēr izkrīt uzreiz, parasti tas notiek dažas nedēļas pēc ārstēšanas
kursa sākšanas, bet dažreiz jau pēc dažām dienām. Mati un apmatojums var
izkrist no visām ķermeņa daļām: rokām, kājām, uzacīm, skropstām, padusēm,
kaunuma zonas. Ja izkrīt skropstas — var iekaist acis, ja deguna apmatojums —
vieglāk var rasties iesnas.
Kā rūpēties par matiem?
Mati kļūst sausi un trausli, tāpēc par tiem jāparūpējas īpaši.
• Lietojiet pH neitrālu šampūnu un matu balzamu. Bērnu šampūni varētu būt
pārāk sārmaini.
• Matus mazgājiet retāk.
• Lai matus neizrautu ar visām saknēm, izmantojiet ķemmi ar resniem zariem.
• Centieties iztikt bez matu fēnošanas, ļaujiet matiem izžūt dabiski.
Kā ķīmijterapija ietekmē auglību?
Dažas ķīmijterapijas zāles var bojāt olnīcu vai sēklinieku audus un to funkciju,
tāpēc palielinās neauglības risks un agrīnas menopauzes iestāšanās risks sievietēm.
Ķīmijterapijas zāles pašas par sevi neizraisa impotenci vai pārmaiņas intīmajā
dzīvē, toties stress, kas rodas, zinot vēža diagnozi un saskaroties ar nezināmo,
Svarīgi!
Par auglības jautājumiem ar ārstu jārunā PIRMS ķīmijterapijas,
jo pēc tam var būt par vēlu.
vairo nogurumu, liek justies noskumušam, un tas var būt cēlonis dzimumtieksmes
trūkumam gan sievietēm, gan vīriešiem.
Kā mazināt satraukumu?
• Pārdomājiet, cik lielā mērā ķīmijterapija jūs ietekmēs.
• Dalieties pārdomās ar tuvu cilvēku.
• Nekautrējieties, pajautājiet ģimenes ārstam.
Kas jāzina sievietēm?
Ķīmijterapija var ietekmēt spēju ieņemt bērnu: vecuma un ārstēšanas metožu
dēļ tas var būt īslaicīgi vai paliekoši. Ja jums nav bērnu vai nākotnē jūs vēl
vēlētos bērnus, šo jautājumu pirms ārstēšanas apspriediet ar ārstu.
Sievietēm ķīmijterapijas kursa laikā var rasties izmaiņas menstruālajā
ciklā. Menstruācijas var pilnībā izzust (amenoreja), kamēr jūs saņemat
medikamentus, un atsākties pēc terapijas kursa. Ja jums ir 20—30 gadu, tad
menstruācijas, visticamāk, atgriezīsies, bet, ja esat vecāka par 40 gadiem,
var sākties menopauze un attiecīgie menopauzes simptomi — karstuma viļņi,
svīšana, maksts sausums.
Ir vairāki veidi, kā saglabāt iespēju radīt bērnu pēc ķīmijterapijas, vaicājiet
onkologam ķīmijterapeitam vai savam ginekologam.
Vai ķīmijterapijas kursa laikā var iestāties grūtniecība?
Arī tad, ja ķīmijterapijas kursa laikā jums nav mēnešreižu, ir jāizsargājas.
Ir dažādas izsargāšanās metodes, katrā individuālā gadījumā jāizvēlas
vispiemērotākais variants.
Ja ķīmijterapijas kursa laikā iestājas grūtniecība, augļa attīstības anomāliju
dēļ var izraisīties spontānais aborts vai grūtniecība jāpārtrauc mākslīgi.
Arī vismaz gadu pēc ārstēšanas kursa sievietes olšūnas var nenobriest
normāli.
Ja jau pirms ķīmijterapijas jūs zināt, ka esat stāvoklī, noteikti par to nekavējoties
informējiet ārstu.
Arī grūtniecības laikā var rasties audzēji.
Vai ķīmijterapijas laikā drīkst bērnu barot ar krūti?
Ķīmijterapijas medikamenti var izdalīties mātes pienā, tāpēc labāk bērnu
nebarot ar krūti. Apspriediet šo tēmu ar ārstējošo ārstu.
Kas jāzina vīriešiem?
Dažas ķīmijterapijas zāles var bojāt sēkliniekus, un tas var ietekmēt vīrieša
spēju radīt bērnu. Kaut sterilitāte (neveiksmīga spermas ražošana) rodas no
nedaudziem ķīmijterapijas medikamentiem, tomēr ķīmijterapijas zāļu ietekmē
var mazināties spermatozoīdu skaits vai to kustīgums. Pēc terapijas daži
vīrieši paliek neauglīgi uz mūžu, bet citiem spermatozoīdu skaits veiksmīgi
normalizējas.
Ja būs zināms, ka izvēlēto ķīmijterapijas medikamentu dēļ varat kļūt sterils,
pirms terapijas varat spermu nodot speciālā spermas bankā (šāda iespēja ir
arī Latvijā). Pirms šīs procedūras vēlams pārbaudīties uz C, B hepatītu un HIV
vīrusu.
Ārstēšanas kursa laikā un aptuveni vienu gadu pēc tam bērna radīšana nav
ieteicama, jo sperma var neveidoties vispār vai neveidoties normāli, tāpēc var
rasties augļa anomālijas. Jums un partnerei jāizmanto efektīva kontracepcija.
Vai ķīmijterapija var izraisīt alerģisku reakciju?
Dažiem pacientiem var rasties smaga, reizēm pat dzīvību apdraudoša, ar
ķīmijterapijas zālēm saistīta alerģiska reakcija. Alerģiskas reakcijas pazīmes var
būt dažādas, piemēram, mēles vai rīkles pietūkums, klepus un elpas trūkums,
ādas nieze. Parasti šie simptomi parādās pirmajās piecpadsmit ķīmijterapijas
medikamenta ievades minūtēs.
Ķīmijterapijas zāļu ievades gaitā jūs rūpīgi uzraudzīs, un, ja kāds no šiem
simptomiem radīsies, tiks sniegta nepieciešamā palīdzība.
Vai ķīmijterapija var izraisīt trombu veidošanos?
Daži audzēji un arī daži pretvēža medikamenti var veicināt pastiprinātu asins
sarecēšanu jeb trombu veidošanos. Trombu veidošanās visbiežāk notiek vēnās,
tie var radīt dziļo vēnu trombozi (asinsvada nosprostošanos ar asins recekli).
Piemēram, ja trombs iesprūst kājas vēnā, kāja pietūkst, tajā rodas sāpes.
Ja daļa no asins recekļa (tromba) pārpalikumiem ar asins plūsmu nokļūst
plaušās, rodas elpas trūkums vai sāpes krūtīs. To sauc par plaušu trombemboliju.
Ja šāda situācija rodas, kad esat mājās, noteikti sazinieties ar ārstu.
Kā ķīmijterapija var ietekmēt acu veselību?
Dažreiz ķīmijterapijas pacientiem acis var kļūt sausas un jutīgas, asarot
(konjunktivīts). Var būt grauzoša sajūta acīs. Lai grauzošo sajūtu novērstu, var
lietot acis mitrinošus acu pilienus. Ja acu graušana nepāriet un ir ļoti traucējoša,
pastāstiet par to ģimenes ārstam, lai saņemtu padomu, kā rīkoties.
PAR ķīmijterapijas blakusparādībām
Kā ķīmijterapija var ietekmēt dzirdi?
Daži ķīmijterapijas medikamenti var izraisīt troksni ausīs (nepārtrauktu
dūcošu skaņu) vai dzirdes pakāpenisku zudumu.
Pastāstiet ārstam, ja raizējaties par dzirdes izmaiņām.
Ja dzirdes traucējumi ir smagi, tad, iespējams, vajadzēs mainīt izvēlēto
ārstēšanas shēmu.
Kā ķīmijterapija var izmainīt nieru un aknu funkciju?
Ķīmijterapijas pacientiem var būt izmaiņas nieru un aknu darbībā. Parasti
ietekme ir pagaidu un nevajadzētu rasties nekādiem simptomiem. Bioķīmijas
analīzes obligāti tiek veiktas pirms katra ķīmijterapijas kursa, var būt izmaiņas
dažos nieru darbības rādītājos (kreatinīns, GFĀ) un aknu darbības rādītājos
(AlAT, AsAT, bilirubīni). Ir medikamenti, kas šīs izmaiņas var kompensēt.
Ja blakusparādības radušās ķīmijterapijas dēļ, pēc kursa beigām tās pāries.
Ja nieru vai aknu funkcija izmainīta audzēja vai kādas citas blakusslimības
dēļ (piemēram, B vai C hepatīta dēļ), tad izmaiņas nieru vai aknu funkcijā var
saglabāties arī pēc ķīmijterapijas.
Kā ķīmijterapija var ietekmēt nervu sistēmu?
Daži ķīmijterapijas medikamenti var radīt nervu sistēmas problēmas. To sauc
par perifēro neiropātiju.
Var būt šādas sūdzības:
• tirpšana,
• dedzināšana,
• nejutīgums,
• durstīšana kā ar adatiņām gan rokās, gan kājās.
Iespējams, būs grūti aizpogāties vai būs apgrūtinātas citas smalkas roku
pirkstu kustības. Šīs sajūtas var pasliktināties aukstumā. Traucējumi nervu
sistēmas darbībā var ietekmēt arī degunu un kaklu, izraisot rīšanas un elpošanas
problēmas.
Kā rīkoties, ja ir nervu sistēmas traucējumi?
• Valkājiet cimdus, siltas zeķes un šalli — rokām, kājām jābūt siltumā.
• Izvairieties no kontakta ar aukstu ūdeni, no saskares ar saldētiem produktiem
un ledu.
• Nekautrējieties lūgt palīdzību, piemēram, aizpogājoties.
• Pastāstiet ārstam, ja radusies kāda no šīm sajūtām, lai nepieciešamības
gadījumā ārsts varētu mainīt ķīmijterapijas zāļu devu.
Ja nervu sistēmas traucējumi ir smagi, tad izvēlēto ārstēšanas shēmu,
iespējams, vajadzēs mainīt. Lielākā daļa no nervu sistēmas traucējumiem pāriet
pēc ārstēšanas kursa, lai gan ne vienmēr uzreiz.
Kā rīkoties, ja rodas audu bojājums (ekstravazācija)?
Daži ķīmijterapijas medikamenti, ievadot tos vēnā, var nokļūst apkārtējos audos,
izraisot ādas, zemādas bojājumus. Tas var izraisīt sāpes, pietūkumu konkrētajā
vietā, ādas krāsas izmaiņas pa vēnas gaitu. Ādas sadziedēšana var būt ilga.
Ja laikā, kad jums vēnā ievada ķīmijterapijas zāles, jūtat durstīšanu,
dedzināšanu vai sāpes, informējiet medicīnas personālu!
Kādas var būt ķīmijterapijas sekas pēc ilgāka laikposma?
Ķīmijterapija arī pēc zāļu kursa beigām var radīt sekas, kas var izpausties
pēc vairākiem gadiem. Taču tas notiek retos gadījumos un ir atkarīgs gan no
tā, kādi ķīmijterapijas medikamenti ievadīti, gan no organisma individuālajām
īpatnībām.
Vai ir iespējams, ka attīstīsies otrs vēzis?
Arī pēc ķīmijterapijas kursa pabeigšanas aizvien ir varbūtība, ka pēc daudziem
gadiem attīstīsies jauns audzējs vai radīsies nopietna asins slimība, piemēram,
leikoze (asins šūnu vēzis). Tomēr ieguvumi no ķīmijterapijas parasti atsver risku
saslimt ar citu vēzi. Jūsu ārsts informēs, vai ķīmijterapijas zāles, ko plānots jums
dot, var palielināt šo risku.
Vai ķīmijterapija var atstāt ietekmi uz sirds veselību?
Reti ir gadījumi, kad ķīmijterapijas dēļ pēc vairākiem gadiem pacientiem
rodas sirds veselības problēmas. Tās var rasties, ja, ārstējot vēzi, ilgstoši lietoti
medikamenti, kuriem ir pierādīta ietekme uz sirdsdarbības funkciju, piemēram,
doksorubicīns, epirubicīns, trastuzumabs, ko izmanto krūts vēža ārstēšanā, un
5–fluorouracils, ko izmanto zarnu vēža ārstēšanā.
Sirds—asinsvadu sistēmas traucējumi vēža slimniekiem var rasties
ķīmijterapijas toksiskās ietekmes dēļ. Tiek bojātas sirds muskuļu šūnas.
Tas, cik lielā mērā ķīmijterapijas medikamenti var ietekmēt sirds veselību,
saistīts ar vairākiem faktoriem:
• kāda ir kopējā ievadīto medikamentu deva,
• kāds ir ievades režīms,
• pacienta vecums (pacientiem, kas vecāki par 70 gadiem, riska līmenis ir augstāks),
• vai iepriekš bijusi apstarošana, īpaši videnes apvidū.
Sirds—asinsvadu sistēmas problēmas var būt akūtas — parādās apmēram stundu
pēc medikamenta ievades. Tāpat var būt gadījumi, kad sirds—asinsvadu sistēmas
problēmas parādās vairākas nedēļas, mēnešus vai pat gadus pēc ķīmijterapijas.
Bieži sirds—asinsvadu sistēmas problēmas, kas parādās vēlīni, ilgstoši netiek diagnosticētas. Tās var izpausties kā:
• sirds ritma traucējumi (aritmija, bradikardija utt.),
• hipertensija (paaugstināts asinsspiediens),
• hipotensija (pazemināts asinsspiediens),
• kardiāla mazspēja,
• miokarda išēmija (stenokardija vai miokarda infarkts),
• perikardīts,
• miokardīts.
Visbiežākās kardiotoksiskās izpausmes ir kardiomiopātijas ar klīniskām
pazīmēm, sirdsdarbības traucējumiem un koronārās asinsrites sastrēguma
pazīmēm
Kā es jutīšos ķīmijterapijas laikā?
Katra slimība saistīta ne tikai ar medicīniskām procedūrām, blakusparādībām,
bet arī ar emocionāliem pārdzīvojumiem, tā ir arī vēža gadījumā. Bailes,
trauksme un depresija ir daudziem cilvēkiem, kam noteikta diagnoze «audzējs»,
un ir pilnīgi normāli satraukties, raizēties un bēdāties. Fakts, ka nepieciešama
ķīmijterapija, un iespaids, kādu tā atstāj uz dzīvi, var izraisīt virkni dažādu izjūtu.
Jūsu emocionālā veselība var ietekmēt to, kā jūtaties fiziski.
Kā veicināt emocionālo labsajūtu?
Dažiem cilvēkiem informācijas apkopošana par savu slimību un tās ārstēšanu palīdz
mazināt bailes no nezināmā. Uzziniet tik daudz, cik vēlaties zināt.
Nebaidieties uzdot jautājumus ārstam, medmāsai. Jūsu emocionālā labsajūta un
fiziskā veselība ir vienlīdz svarīgas. Ķīmijterapijas blakusparādība var būt atmiņas
zudums un koncentrēšanās spēju pavājināšanās. Šīs blaknes parasti izzūd drīz pēc
ārstēšanas. Tomēr tās var ietekmēt jūsu spēju ieklausīties un atcerēties skaidrojumus
vizītēs pie ārsta. Droši lūdziet informāciju atkārtot! Mājās pārdomājiet, kādus jautājumus
vēlaties uzdot ārstam, pierakstiet tos. Vizītes laikā izmantojiet šos pierakstus.Lai uzlabotu emocionālo pašsajūtu un vieglāk pārvarētu grūtības ārstēšanas
laikā, varat izmēģināt meditāciju, relaksācijas vingrinājumus, vizualizāciju, hipnozi.
Atcerieties, ka ikvienam vajadzīgs atbalsts grūtos brīžos. Nevilcinieties lūgt palīdzību!
Kā tikt galā ar nogurumu?
Ķīmijterapijas kursa periodā jums var parādīties nogurums vai apātija. Tas var būt
vispārējs nogurums vai sajūta, ka ātrāk nogurstat pēc parastajām aktivitātēm. Tas ir
pavisam normāli, un tā parasti notiek pēc dažādu veidu ķīmijterapijas zāļu lietošanas.
Mēģiniet saprast, kādas nodarbes jūs nogurdina vairāk, tad dienas kārtību izplānojiet
tā, lai pietiktu spēka galvenajam (piemēram, gājienam uz veikalu).
Nogurums ir viena no visbiežākajam blakusparādībām vēža ārstēšanas
gaitā. Tas var izpausties dažādi: kā gurdenums vai kā sajūta, ka spēka
nav nemaz. Šis nogurums atšķiras no tā, kāds kādreiz justs, piemēram,
pēc garas darbdienas. Un vēža ārstēšanas laikā nogurums var nepāriet pat
pēc atpūšanās vai izgulēšanās.
Vislielākais nogurums mēdz būt ārstēšanas cikla beigās. Taču līdzīgi
gandrīz visām citām blakusparādībām arī nogurums pēc ārstēšanas kursa
parasti pāriet.
Kā rīkoties?
- Ir jāatpūšas, tāpēc dienas režīms jāplāno ar daudziem atpūtas brīžiem.
• Runājiet ar ārstu vai medmāsu par regulāru vingrojumu programmu. Vingrošana
mazina nogurumu.
• Izveidojiet sabalansētu ēdienkarti, dzeriet daudz šķidruma.
• Dariet mazāk. Dariet tikai to, kas ir vissvarīgākais jums.
• No gultas/dīvāna celieties lēnām, lai nenoreibtu galva, jo, strauji pieceļoties
no sēdus vai guļus stāvokļa, tā var notikt.
• Lūdziet palīdzību, kad jums to vajag. Ģimene, draugi un kaimiņi var palīdzēt,
piemēram, bērnu aprūpē, mājas darbos, doties uz veikalu vai vadīt automobili.
Ja esat vientuļš vai dzīvojat viens, laikus nokārtojiet sociālo palīdzību pašvaldības
sociālajā dienestā.
Ko darīt, ja ārstēšanās laikā ir miega traucējumi?
Miega traucējumi var būt saistīti ar trauksmi par jaunatklāto diagnozi.
Kā rīkoties?
• Neguliet diendusu.
• Pirms miega pavadiet laiku svaigā gaisā, dodieties pastaigā, pavingrojiet uz
lodžijas/balkona vai pie atvērta loga.
• Izmantojiet tautas līdzekļus pret bezmiegu, piemēram, pirms naktsmiera
iedzeriet siltu pienu ar medu.
• Ievērojiet stingru dienas režīmu, no rīta celieties un vakarā dodieties gulēt
vienā un tajā pašā laikā.
• Nopietna bezmiega gadījumā varat apmeklēt miega speciālistu vai psihoterapeitu.
Ja speciālists iesaka, nebaidieties lietot medikamentus, kas palīdz mazināt
satraukumu un labāk gulēt.
Kas notiek, kad visi ķīmijterapijas kursi pabeigti?
Tiklīdz ķīmijterapija būs beigusies, lielākā daļa no blakusparādībām pamazām
izzudīs. Ikviens cilvēks ir individuāls, enerģijas līmenis ik indivīdam atjaunojas
atšķirīgi. Var gadīties, ka tas mazliet ieilgst.
Pēc aktīvas ārstēšanas visus pacientus dinamikā novēro onkologs ķīmijterapeits,
tiek izveidots atkārtotu pārbaužu un attiecīgu izmeklējumu grafiks.
Lorem ipsum dolor sit amet, consectetur adipiscing elit. Ut elit tellus, luctus nec ullamcorper mattis, pulvinar dapibus leo.